BRĀĻI

    ​Ģimenē bija seši dēli, taču diemžēl viens no viņiem nomira sešu gadu vecumā.
    J.Medenis skolojās Praulienas pagastskolā, Madonas proreālskolā, Rīgas Kultūrtehiskajā skolā (Pirmā pasaules kara laikā tā tika evakuēta uz Tveru) un Madonas vidusskolā. 1920.gadā iestājās Latvijas Kara skolā. Augstāko izglītību guva Latvijas Universitātē, kur studēja baltu filoloģiju un tieslietas.
    Madonas muzeja krājumā glabājas vairāki materiāli par vecāko brāli Jāni Medeni. Kā vienu no tiem var minēt viņa skolasbiedra Jāņa Viduža no “Kalna Ješkām” pierakstītās atmiņas. Tās ir sadalītas nedaudzās epizodēs. J.Vidužs kopā ar J.Medeni mācījās Tverā. Reiz tur abi iegādājās loteriju, un dzejnieks izvilka vislielāko lozi, laimestā saņemot govi. Tā esot bijusi pelēka, liela govs, kas bija piesieta turpat pagalmā. Abi draugi par tādu laimestu bija ne visai priecīgi, jo nezinājuši, kur to likt. Viņu trešais biedrs  Barbans bija uzņēmīgāks: nākamā rītā govs tika pārdota par 35 rubļiem. Otrā epizode: pirms ierašanās Tverā abi Jāņi nebija ne ēduši, ne redzējuši tomātus. Tie viņiem likās ļoti kairinoši, un katrs nopirkuši divas mārciņas tomātu. Pagaršoja un saprata, ka viņiem tie negaršo un aizmetuši tos aiz sētas. Savukārt trešā epizode: abi draugi pusdienojuši ēdnīcā. Tās esot maksājušas 35 kapeikas, taču abi esot ļoti gribējuši pamieloties ar kūku. Izlēmuši, ka zupas un gaļas vietā ēdīs to, un katrs paņēma piecas kūkas un glāzi kakao, samaksājot 21 kapeiku. Trīs dienas esot ēduši tikai kūkas pusdienās, taču ceturtajā vairs nejaudāja uz tām skatīties.
    Piecpadsmit gadu vecumā J.Medenis brīvprātīgi iestājās Ziemeļlatvijas brigādes 2.Cēsu rotā un piedalījās Latvijas neatkarības cīņās pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā.
    Pirmais dzejolis “Donna Izabella” tika publicēts 1920.gadā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Saistībā ar šo dzejoli Jānis Vidužs stāsta: “Mūs abus 1919.gadā mobilizēja. Rīgā bija jāsargā eksportosta. Virsnieki nolaiduši no augšas stāva pa maisam. Par “klusēšanu” virsnieki iedeva man kasti cigāru. Kaste bija liela, uz vāka skaista meita – Donna Izbella. Dzejniekam iedevu arī cigaretes. Viņs bija ļoti priecīgs par labiem cigāriem un no lielas sajūsmas uzrakstīja dzejoli “Donna Izabella”.
    1926.gadā iznāca J.Medeņa pirmais dzejoļu krājums “Torņi pamalē”, 1933.gadā parādījās dzejnieka slavenā “Tecila” par teiksmaino strēlnieku cīņām.
    1932.gadā J.Medenis apprecējās ar “Trākšu” saimnieci Almu Varkali, viņu ģimenē piedzima meita Maija Poiša (skolotāja, folkloriste, dialektoloģe). Pēc tam, kad laulība ar A.Varkali tika šķirta, 1959.gadā viņš apprecējās ar tēlnieci Leu Davidovu. Otrā laulībā piedzima dēls Vidvuds Medenis (radiožurnālists un literāts).
    J.Medenis darbojās Jelgavas laikrakstā “Zemgalietis” par korektoru un mākslas nodaļas vadītāju, bija “Latviešu konversācijas vārdnīcas” atbildīgais sekretārs. Otrā pasaules kara laikā viņu norīkoja par Tērandes septiņgadīgās skolas direktoru un latviešu valodas skolotāju.
    1945.gadā J.Medenis mēģināja no Kurzemes nokļūt Zviedrijā, taču tas neizdevās. 1946.gadā dzejnieku ielika padomju cietumā, no 1947.gada viņš bija koncentrācijas nometnēs Bolderājā un Mežaparkā. 1940.– to gadu beigās J.Medenis tiek nometināts aiz polārā loka Sibīrijas ziemeļaustrumos – Kolimā – , kur viņš strādāja meža darbus. Par šo laiku J.Medenis raksta: “Es aizmirsu savu vārdu, atcerējos tikai numuru: V -319.” (Elza Ābele, “Atmiņas par Jāni Medeni”, LARA’S Lapa (Latviešu Rakstnieku Apvienība, 01.04.1981.)). Tur viņš palika līdz 1955.gada rudenim, kad izpelnījās amnestiju ar atļauju atgriezties mājās. “Dzīvība pa šiem gadiem tika izvilkta, bet veselība līdz pamatiem sabrukusi” (“Ceļa Zīmes”, Nr.40, 01.06.1961.)
    1961.gada 10.maijā dzejnieks Jānis Medenis tika atrasts miris savās mājās Murjāņos. Ar grāmatu uz krūtīm un acenēm kreisajā rokā (“Laiks”, Nr.42, 27.05.1961.)
    Jāņa Medeņa jaunākais brālis Vidvuds izmācījās par ārstu, studijas iesākot vēl Latvijā, bet turpināja tās jau pēc II pasaules kara Vācijā – Diseldorfas medicīnas akadēmijā.
    Karš ģimeni izkaisīja pa pasauli burtiskā nozīmē – Jānis palika Latvijā, pārējie emigrēja – Artis un Arvīds dzīvoja Austrālijā, Arnolds un Vidvuds – ASV. Vidvuds kā iekšķīgo slimību speciālists strādāja Little Company of Mary Hospital (Čikagā), bija Ilinosas universitātes (Čikāgā) Veselības nodaļas direktors.
    1980.gados viņa dzīvesvieta bija netālu no Garezera (latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā). 1988. – 1991.gados V.Medenis bija Garezera prezidents, 1990.gadu vidū – “Garezera Ziņu” redaktors. 
    Plašu rezonansi trimdas latviešu sabiedrībā 1980.gados izraisīja brāļu Vidvuda, Arta un Arnolda darbs pie vecākā brāļa, dzejnieka Jāņa Medeņa kopoto rakstu sagatavošanas un izdošanas. Daudzus darbus Jānis pats savulaik bija vēstulēs sūtījis brāļiem, kas darbu ievērojami atviegloja, jo šajā laikā saziņa ar aizjūras radiem padomju Latvijas pilsoņiem nemaz tik vienkārša nebija. Rakstu noformējumu veidoja Arnolds Sildegs, izmantojot Niklāva Strunkes darbus.
    Vidvuds labi orientējās literatūrā, īpaši dzejā, pantmēros u.c., nereti visai asi izteicās par jaunlaiku literatūru un filoloģiskiem jautājumiem.
    Vidvuds Medenis no dzīves šķīrās 2016.gada 28.janvārī.